2025. gadā sociālo mediju telpā notika pamatīga transformācija, kad ar mākslīgā intelekta palīdzību radītie video strauji ieguva dominanci platformās kā YouTube, TikTok, Instagram un Facebook. Šis AI radīto video saturs izraisīja plašu realitātes un fikcijas robežu saplūšanu kā līdz šim, būtiski mainot lietotāju iesaisti un interpretāciju par interneta materiāliem. Mākslīgā intelekta radītais saturs bija daudzveidīgs – sākot no humoristiskām un sapņainām ainiņām, piemēram, izdomātiem trušiem, kas lēkā uz džungļiem, līdz pat politiski lādētām propagandām un ļoti izsmalcinātām slēptajām filmām par slavenībām. Tehnoloģiju attīstība bija galvenais šīs pārmaiņas dzinulis. Vadošie tehnoloģiju uzņēmumi – tostarp OpenAI ar savu video rīku Sora, Google Veo, Meta MovieGen, ByteDance CapCut un xAI Grok – pastiprināti pārbaudīja video ģenerēšanas tehnoloģiju robežas. Šie rīki, kas tika integrēti populārās AI platformās, piemēram, ChatGPT, Gemini un Meta AI, ļāva ikdienas lietotājiem bez specializētām zināšanām radīt ļoti reālistiskus un interesantus video ar vien few klikšķiem. Šī vides radīšanas pieejamība demokrātizēja video veidošanu un izraisīja milzīgu AI radītu video plūsmu, kas pārpludināja sociālo mediju plūsmas visā pasaulē. Liels AI satura apjoms būtiski ietekmēja lietotāju uztveres un mijiedarbības modeļus. Lai arī daudzi no šiem videoklipiem bija atklāti mākslīgi, tiem bija liels pieprasījums, piesaistot auditoriju ar izklaidi, emocionālo rezonansi vai provokatīviem tematiem. Vizualāli pievilcīgs saturs kopā ar algoritmu vadītu mērķauditorijas atlasi ļāva reklāmdevējiem efektīvi izmantot AI videoklipus, radot ievērojamus ieņēmumu avotus sociālo mediju platformām. Tomēr šīs tehnoloģijas straujā attīstība izraisīja arī strīdus un bažas. Vides aizstāvji uzsvēra būtisko enerģijas patēriņu un oglekļa nospiedumu, kas saistīts ar milzīga video satura radīšanu, izmantojot sarežģītus AI modeļus.

Turklāt algoritmi, kas ir atbildīgi par šī satura izveidi un izplatīšanu, lika secināt, ka tie ietekmē sabiedrisko diskursu, reizēm palielinot nepatiesību izplatīšanos un šķelšanos. Visievērojamāk tas bija politiski jūtīgās jomās, piemēram, videoklipos ar bijušo prezidentu Donaldu Trampu vai rasistiskā materiālā, kas cirkulē valstīs kā Francija. Pētnieki un eksperti brīdināja par plašākām sabiedrības sekām. Mākslīgā intelekta radīto video plašā izplatība, kas veicina izkropļotas naratīvus vai “alternatīvas patiesības”, rada nopietnu draudu sabiedrības kopējai realitātes izpratnei. Šāda izplatīta dezinformācija apdraud patiesības un atbildības pamatus, kas ir demokrātisko sistēmu pamatvērtības. Turklāt platformu un tehnoloģiju uzņēmumu loma kaitējuma novēršanā un ētisko normu uzturēšanā ir kļuvusi par galveno diskusijas tematu politiķu un sabiedrības starpā. Kopsavilkumā, 2025. gadā AI radīto video satura pieplūdums bija pavērsiens sociālo mediju vēsturē. Lai arī šī tehnoloģija paplašināja radošās iespējas un izklaidēja miljonus, tā vienlaikus radīja būtiskas problēmas vides ietekmes, dezinformācijas izplatīšanas un sabiedrības uzticības jomā. Šo sarežģīto jautājumu risināšanai ir nepieciešama apzināta sadarbība starp tehnoloģiju izstrādātājiem, platformu operatoriem, regulatoriem un lietotājiem, lai līdzsvarotu inovāciju ar integritāti un ilgtspēju. Tā kā mākslīgais intelekts turpina attīstīties, diskusija par tā ietekmi uz medijiem, politiku un kultūru kļūst arvien aktuālāka un nozīmīgāka.