Organizācijas atrodas dažādos ģeneratīvās mākslīgās inteliģences (genAI) pieņemšanas posmos. Dažas no tām paplašina izmēģinājuma projektus līdz ražošanas līmenim un demonstrē efektivitātes priekšrocības, kamēr citas iegulda valodniecībā un pēta MI izmantošanu kopā ar trešo pušu programmatūru. Ir arī grupa, kas piekopj gaidīšanas un skatīšanās pieeju. IT vadītāji ir guvuši sešas grūtas mācības par genAI ieviešanu. Pirmkārt, tehnoloģiju talantu trūkums joprojām ir nozīmīgs šķērslis.

Otrkārt, ne visi lietošanas gadījumi pievieno vērtību, tādēļ organizācijām jākoncentrējas uz iniciatīvām, kas risina reālas biznesa problēmas ar mazu risku. Treškārt, juridiskā un regulatīvā neskaidrība un augstas izmaksas kavē genAI mēroga pieņemšanu. Ceturtkārt, adopcijas un tehnoloģijas izmantošanas uzraudzības problēma ir bažas IT vadītājiem. Piektkārt, kvalitatīvu datu ieguve ir grūta, bet organizācijām jākoncentrējas uz datiem, kas var kalpot vairākiem lietošanas gadījumiem. Visbeidzot, neskatoties uz izaicinājumiem, genAI ir domāts palikšanai, un IT vadītāji paredz gan panākumus, gan neveiksmes nākotnē.