Mākslīgā intelekta (MI) integrācija video novērošanas tehnoloģijās nozīmē būtisku attīstību drošības un uzraudzības sistēmās. Šī saplūšana ļauj reāllaika video analīzi, ievērojami uzlabojot efektivitāti un precizitāti, identifikējot potenciālas drošības draudus salīdzinājumā ar tradicionālajām metodēm. Izmantojot MI, uzraudzības sistēmas kļūst no pasīvām ierakstītājām aktīviem interpretētājiem un reaģētājiem apkārtējā vidē. Viena galvenā MI funkcija video novērošanā ir sejas atpazīšanas tehnoloģija, kas ļauj reāllaikā identificēt un pārbaudīt personas, analizējot sejas īpašības. Šī ir nenovērtējama drošības uzlabošanai publiskās vietās un palīdz labāk policijai izsekot interesējošām personām. MI balstīta sejas atpazīšana palīdz novērst neautorizētu piekļuvi, atklāt aizdomīgu uzvedību un atbalstīt izmeklēšanu ar apstiprinātiem pierādījumiem. Vēl viena būtiska MI inovācija ir anomāliju noteikšana, kas identificē uzvedību vai notikumus, kas atšķiras no parastajiem modeļiem, piemēram, neparastas kustības, pulcēšanās ierobežotās vietās vai negaidītas sanāksmes, kas var liecināt par drošības draudiem. Šī funkcija atvieglo cilvēka operatora darbu, automātiski signalizējot par incidentiem, tādējādi uzlabojot kopējo modrību. Kopā šīs MI funkcijas nodrošina drošības darbiniekiem praktiskas atziņas ātrākai un informētākai lēmumu pieņemšanai. Laicīgi un precīzi signāli no MI uzlabotām sistēmām samazina reakcijas laiku, mazinot riskus, novēršot incidentu eskalāciju un uzlabojot drošību komerciālās, publiskās un kritiskajās infrastruktūras vidēs. Papildus operacionālajai efektivitātei, MI integrācija sniedz mērogojamības priekšrocības. Tradicionālā uzraudzība lielā mērā balstās uz cilvēku uzraudzību, kura ir pakļauta kļūdām un ierobežota uzmanības slodzes dēļ.

MI algoritmi var nepārtraukti apstrādāt milzīgu video datu apjomu bez noguruma, uzlabojot uzticamību – tas ir īpaši svarīgi organizācijām, kas pārrauga vairākas vietas vai lielas teritorijas. Tomēr MI izmantošana video novērošanā arī rada būtiskas privātuma un ētikas problēmas. Funckijas kā sejas atpazīšana un uzvedības analīze ir jāizstrādā tā, lai līdzsvarotu drošības ieguvumus ar indivīdu privātuma tiesībām un datu aizsardzības likumiem. Atbildīga ieviešana prasa caurspīdīgas politikas, drošu datu drošību un iespējamu uzraudzības institūciju darbību, lai nodrošinātu atbilstību un uzticēšanos sabiedrībā. Kopumā MI iekļaušana video novērošanas tehnoloģijās ir pārmaiņas pilna pāreja drošības tehnoloģijās. Tā uzlabo proaktīvu draudu noteikšanu un reakciju, veicinot drošāku vidi sabiedrībā un citur. Ar MI attīstību uzlabojas arī attēloti analītiskie rīki, piemēram, prognozējošā modeļošana un konteksta izpratne, kas vēl vairāk paaugstina efektivitāti, vienlaikus prasa pastāvīgu ētisko uzraudzību. Organizācijām, apsverot MI balstītu uzraudzību, būtu jānovērtē savas drošības vajadzības, tehniskais spēks un juridiskās prasības. Sadarbība starp tehnoloģiju nodrošinātājiem, drošības ekspertiem un politikas veidotājiem ir būtiska, lai maksimāli izmantotu MI ieguvumus un risinātu izaicinājumus. Šāda līdzsvarota pieeja nodrošina, ka MI tehnoloģiju izmantošana veicina sabiedrības drošību, ievērojot pamattiesības un neaizskarot privātumu.