Nesen liels pētījums, kurā analizēti 186 000 raksti no 1 500 amerikas avīžu tiešsaistes izdevumiem, ir atklājis, ka aptuveni 9 procenti no jaunākajiem publicētajiem rakstiem ir daļēji vai pilnībā radīti ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību. Šis nozīmīgais atklājums uzsver MI tehnoloģiju aizvien lielāku integrāciju žurnālistikas sektorā, īpaši digitālo ziņu platformās visā Apvienotajās Valstīs. Pētījums liecina, ka MI izmantošana ziņu veidošanā nav vienmērīgi izplatīta visās mediju iestādēs, bet ir biežāka mazākās, vietējās avīzēs, kuras, šķiet, vairāk paļaujas uz MI radītu saturu—droši vien ierobežotu resursu vai plaša tēmu loku efektīvas pārklāšanas dēļ. MI saturs visbiežāk parādās noteiktās jomās, piemēram, laikapstākļu ziņojumos un tehnoloģiju ziņās, kur datu pārvaldīta atjaunošana un automatizēta radīšana ir ļoti piemērota, jo MI rīki var efektīvi apkopot sarežģītu informāciju vai sniegt reāllaika atjauninājumus, nepieliekot daudz cilvēka pūļu. Turklāt pētījums liecina, ka dažas īpašumtiesību grupas ir vairāk ieinteresētas integrēt MI radītu žurnālistiku nekā citas, kas norāda, ka korporatīvās stratēģijas un finansiālie apsvērumi būtiski ietekmē MI ieviešanu ziņu redakcijās. Īpašnieku struktūras, kas pārvalda vairākus mediju izdevumus, var izmantot MI kā daļu no izmaksu samazināšanas vai satura izstrādes proceso efektivizēšanas. Neskatoties uz MI ievērojamo klātbūtni ziņu veidošanā, pētījums pievērš uzmanību būtiskai caurskatāmības problēmai. Raksti, kuri ir radīti vai atbalstīti ar MI palīdzību, reti tiek norādīti lasītājiem, kas raisa ētiskas bažas un kavē auditorijas spēju novērtēt informācijas avotu un ticamību. Caurspīdīgums par MI izmantošanu ir būtisks ne tikai, lai saglabātu auditorijas uzticību, bet arī, lai nodrošinātu redakcijas integritāti un atbildību.

Šie atklājumi akcentē steidzamu nepieciešamību uzlabot caurskatāmību un atjaunināt redakcionālās vadlīnijas saistībā ar MI lietošanu žurnālistikā. Mediju organizācijām, regulatoriem un žurnālistikas profesionāļiem jāveido kopīgas prasības skaidri atzīmēt MI izmantošanu satura veidošanā. Šādas darbības nodrošinās, ka ziņu patērētāji saņem skaidru informāciju par redzēto saturu un stiprinās uzticību žurnālistikai kā institutam. MI integrācija ziņu redakcijās saskan ar plašākiem pārmaiņu vilnieniem mediju vidē, kur tehnoloģiju attīstība strauji maina tradicionālos ziņu radīšanas un izplatīšanas modeļus. MI rīki var būt noderīgi ikdienas ziņu ražošanā—piemēram, laikapstākļu prognozēs vai finanšu pārskatos—atbrīvojot cilvēku žurnālistus no rutīnas darbu dziļākai analīzei un izpētes darbiem. Tomēr pieaugoša atkarība no MI rada arī riskus, tostarp kļūdu, aizspriedumu un ētisku jautājumu, kas saistīti ar autorību un atbildību. Kopumā, lai gan MI radīta žurnālistika kļūst par neatņemamu mūsdienu redakciju sastāvdaļu, caurskatāmība un redakcionālās politikas nav attīstījušās līdzīgi ar tehnoloģijām. Pētījums uzsver kritisko nepieciešamību izvirzīt pamatnostādnes, kas skaidri noteiktu, kad un kā tiek izmantots MI satura veidošanā, lai saglabātu uzticēšanos un uzticamu žurnālistiku kopumā. Nepārtraukta pētniecība un industrijas dialogs ir būtiski, lai veiksmīgi vadītu tehnoloģiju un mediju savstarpējās attiecības un nodrošinātu, ka inovācijas uzlabo, nevis bojā ziņu kvalitāti un ticamību.