2025. gada oktobrī, plaši izplatīto NeKungu protestu laikā, kas protestēja pret Otrās Trampa administrācijas politika un rīcību, izcēlās strīdīgs incidents, kas ļoti ieguva sabiedrības un mediju uzmanību. Prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā Truth Social ievietoja mākslīgās inteliģences radītu video, kas ātri kļuva par būtisku sarunu tematu politiskajās un sabiedriskajās aprindās. Video attēloja skarbu un provokatīvu Trampa tēlu: viņš valkāja kroni, kas simbolizēja monarhijas varu, bet vadīja kaujas lidmašīnu ar uzrakstu "Kungs Tramps". Lidmašīna lidoja pāri pilsētai un cilvēku pūlim. Video kļuva pretrunīgs, jo tajā tika rādīts šķidrums, kas līdzīgs izkārnījumiem, nokrīt no lidmašīnas uz zemē esošo pūli. Starp mērķiem bija liberālais influenceri Harry Sisson, kuru bija viegli identificēt ainas laikā. Lai pastiprinātu dramatiski neatlaidīgo un sacelšanās tonusu, fonā skanēja ikonisks dziesmas "Danger Zone" no Kenija Logina, kas ir pazīstama ar savu saistību ar paaugstinātas enerģijas un adrenalīna pārpludinātām situācijām.

Vizuālo tēlu un dinamiskās mūzikas kombinācija veidoja sensacionālu un provokatīvu videoklipu, kas ātri piesaistīja sabiedrības un mediju uzmanību. Tomēr atbilde lielākoties bija negatīva. Daudzi uzskatīja, ka video ir neatbilstošs, nesaimniecisks un ļoti aizvainojošs, it īpaši ņemot vērā pastāvošo spriedzi sabiedrībā un politiskajās protestu laikā. Viena ievērojama kritiķe bija Saeimas mazākās frakcijas vadītāja Hakeema Džefrija, kura publiski nosodīja šo video. Viņa raksturoja saturu kā nepieklājīgu stāvošai prezidentam un pauda bažas par tā ietekmi uz valsts diskursu un prezidenta cieņu. Kenija Logina, kura dziesma tika izmantota bez atļaujas, arī izteica niknumu un vīlušanos par viņa mūzikas nelikumīgu lietošanu tik politiski jūtīgā un pretrunīgā kontekstā. Viņa reakcija uzsvēra plašākas problēmas saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām un ētiskajām sekām, lietojot mākslas darbus politiskās satīras un veidojot ar tiem saistītu saturu bez atļaujas. Savukārt runātājs Maiks Džonsons aizstāvēja Trampa rīcību, uzskatot video par satīru vai politisku joku, kura mērķis ir radīt "ziņu" vai izteikt viedokli, nevis aizvainot vai provocēt. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi novērtēt video politiskās izpausmes kontekstā un norādīja uz satīras lomu demokrātiskajā debatē. Šis incidents izgaismoja mūsdienu amerikāņu sabiedrības arvien sarežģītāko un pretrunīgāko tehnoloģiju, politikas un mediju mijiedarbību. Mākslīgā intelekta izmantošana politiski jūtīga satura radīšanai raisīja svarīgas diskusijas par publiskajām personām un iespējamajām sekām, kuras var rasties, izmantojot attīstītās digitālās tehnoloģijas, lai ietekmētu sabiedrības viedokli un politisko diskursu. Tas arī aicina pārdomāt par politiskās izpausmes robežām, sociālo mediju platformu ietekmi un publiskās diskusijas attīstību digitālajā laikmetā, jo šis notikums ir spilgts piemērs jaunajiem izaicinājumiem un iespējām, ko sniedz jaunas mediju formas politikā.