Vēsturiski mūsdienu uzņēmumu mārketings galvenokārt koncentrējās uz redzamību — būt pamanāmiem un atmiņā paliekošiem, lai veicinātu izaugsmi. Apziņa radīja priekšroku, priekšroka veicināja pieprasījumu, bet pieprasījums — darbību paplašināja operācijas, — tieši tāds ir efektīvs pieejas veids pakāpeniski mainīgā pasaulē. Šodien tomēr šis modelis sāk skurst. Ar mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu, drošību un programmatūru saplūstot, izaicinājums vairs nav vienkārši būt pamanāmam, bet gan tikt saprastam. Klienti saskaras ar daudzām līdzīgām, izsmalcinātām opcijām, kas sola pārveidi, bet trūkst pārliecības, nevis informācijas. Šajā kontekstā redzamība bez skaidrības ir kļuvusi par slogu. Mākslīgais intelekts revolucionizē mūsu domāšanu, darbību un izpildi, ļaujot īsākā laikā veidot kampaņas, pastāvīgi radīt saturu, ģenerēt idejas un analizēt datus reāllaikā. Tomēr ātrums bez interpretācijas padziļina apjukumu. Konkurences priekšrocība šobrīd slēpjas spējā palīdzēt klientiem izprast sarežģītību un droši virzīties uz priekšu. Tādēļ pozitīva zīmola veidošana kļūst par galveno stratēģiskās izaugsmes dzinēju. Daudzas uzņēmumu vēl joprojām uzskata mārketingu par tieši pēc produkta ieviešanas esošu funkciju, taču, strauji attīstoties B2B tehnoloģiju tirgos, kur funkcionālās atšķirības ātri izzūd, izaugsme kļūst arvien vairāk atkarīga no uzticēšanās, nozīmīguma un saskaņotības. Spēcīgi zīmoli samazina lēmumu pieņemšanas pretestību, vienkāršo izvēles un signālus par ticību neziņas apstākļos. Veiksmīgs zīmols apvieno datus, klientu pieredzi, partneru ekosistēmas un ilgtermiņa uzticību, pārsniedzot vien komunikāciju. Tas prasa pamatīgu pārkārtošanos mārketingā — no atsevišķiem kampaņu posmiem uz domāšanas veidu, kas veido organizācijas prioritātes, inovācijas un iesaisti. Redington šajā kontekstā radīja “Unlock Next” — stratēģisku redzējumu, kas ir vērsts uz to, lai palīdzētu klientiem un partneriem pieņemt nākotnes jauninājumus mākslīgajā intelektā, mākoņdatošanā, drošībā un jaunās tehnoloģijās. Mērķtiecīgi zīmoli dara vairāk nekā iedvesmo; tie vieno organizācijas un nodrošina, ka inovācijas nav tikai ātras, bet arī mērķtiecīgas. Ātrums bez virziena rada troksni; virziena trūkums bez ātruma padara uzņēmumu nepiemērotu.

Vadība šodien prasa līdzsvarot abus elementus. Šī izaicinājuma mērogs globālā mērogā pievieno sarežģītību. Uzņēmumiem jānotur vienota zīmola identitāte, vienlaikus būt vietēji nozīmīgiem, ņemot vērā, ka tehnoloģiju ieviestības rādītāji atšķiras uzņēmumos dažādās tirgos — ņemot vērā regulas, tirgus attīstības pakāpi un riska toleranci. Mākslīgais intelekts un dati pārveido mārketingu no intuīcijas uz pierādījumiem, ļaujot izveidot stiprus globālus ietvarus ar viedu vietējo pielāgošanu — saprotot pieprasījuma signālus, personalizējot iesaisti un mērījot ietekmi, neriskējot ar galvenā zīmola zaudēšanu. Izaugsme kļūst arvien vairāk ekosistēmas vadīta — maz uzņēmumu spēj attīstīties vieni paši. Hiperizplatītāji, programmatūras nodrošinātāji, drošības firmas, pakalpojumu partneri un kanālu tīkli saplūst, padarot mārketingu būtisku ne tikai klientu sasniegšanai, bet arī partneru stiprināšanai. Skaidras naratīvas un saskaņota pozicionēšana saskaņo ekosistēmas kopā mērķu sasniegšanai. Kad saskaņa nav, izaugsme apstājas — ne tāpēc, ka trūkst spējām, bet tāpēc, ka trūkst saskaņotības. Balstoties uz mākslīgā intelekta plašo ieviešanu, uzticība kļūst par nozīmīgu faktoru. Datu drošības, drošības, ētikas un atbildības jautājumi ietekmē darījumu norisi un partnerību stiprumu. Steidzība panākt rezultātus ir saprotama, taču tā rada risku zaudēt ticību. Organizācijām, kuras neiedziļinās uzticības ieviešanā mārketingā un darbībā, ir draudi neparedzētai un neIlgstošai izaugsmei. Uzticība, kad tā ir nopelnīta, jāpaplašina apzināti arī jaunās tehnoloģijās un darbības modeļos. Skatoties nākotnē, mārketinga nākotne nebalstīs tikai uz ātrumu, bet uz priekšredzēšanu — kombinējot radošumu ar datiem, mērķi ar sniegumu un inovāciju ar atbildību. Visbūtiskākais vadītājiem un iepirkšanas vadītājiem vairs nav jautājums, vai mārketings ir svarīgs, bet gan vai viņu organizācijas attīstās pietiekami strauji, lai kļūtu līderis.