Mākslīgais intelekts (AI) tiek arvien vairāk izmantots elektrotīklu sektorā, piedāvājot daudzas priekšrocības, tostarp uzlabotu enerģijas darbību, lielāku efektivitāti un uzlabotas ārkārtas reaģēšanas spējas. Tomēr plašais AI izmantošana elektrotīklos arī rada būtiskus kiberdrošības riskus. Uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai pieaug, un, tā kā enerģijas iestādes vairāk iegulda AI, viņiem ir jārisina šie riski, lai nodrošinātu drošu tehnoloģisko transformāciju. Pašreizējā AI izmantošana elektrotīklos joprojām ir salīdzinoši jauna, bet tā ātri iegūst pievilcību nozarē. Apmēram 74% enerģētikas uzņēmumu ir ieviesuši vai izpēta AI, skaidri norādot, ka AI pārveidos nozari. AI uzlabo elektrotīklus, ļaujot veikt reāllaika pielāgojumus, lai efektīvāk piešķirtu enerģiju, padarot atjaunojamo enerģiju dzīvotspējīgāku un veicinot ātrāku reaģēšanu ārkārtas situācijās. Tomēr AI elektrotīklu riski nevar tikt ignorēti. AI modeļiem nepieciešami lieli dati, un tas rada privātuma un potenciālu pārkāpumu risku.

Uzbrucēji varētu izmantot ievainojamības vai uzstādīt backdoor, kas varētu izraisīt plašus traucējumus un fiziskus bojājumus, kā novērots nesenos augsta profila uzbrukumos. Papildus tam tehniskas kļūdas AI sistēmās varētu ietekmēt enerģijas pieejamību. Lai līdzsvarotu AI elektrotīklu riskus un ieguvumus, nozarei ir jāpievērš prioritāte kiberdrošībai. Labā prakse ietver datu anonimizāciju, drošu modeļu apmācību, reāllaika monitoringu un valdības regulējumu. Enerģijas uzņēmumiem vajadzētu savākt tikai attiecīgus datus un izmantot anonimizācijas paņēmienus, lai aizsargātu privātumu. Piekļuve AI algoritmiem un apmācību datiem būtu jāierobežo, un nepieciešama šifrēšana un nepārtraukta uzraudzība. Arī valdības regulējumi un nozares standarti ir nepieciešami, lai nodrošinātu AI elektrotīklu drošību. Ir būtiski, lai nozare atzītu riskus un īstenotu pārdomātus drošības pasākumus, lai gūtu labumu no AI drošā un uzticamā veidā.