Nesenajā New York Times viedokļa rakstā Dario Amodei, Anthropic izpilddirektors, izteica bažas par Republiku atbalstītu priekšlikumu ieviezt desmit gadu aizliegumu valsts līmeņa AI regulējumam. Šis moratorijs ir daļa no plašākas nodokļu atvieglojumu likumdošanas, ko atbalsta bijušās prezidenta Trampa administrācija, mērķējot novērst vietējo AI regulējošo pasākumu rašanos visā valstī. Amodei kritizēja šādu vispārēju aizliegumu kā pārāk vienkāršu un nepietiekami niansētu, lai risinātu AI strauji mainīgās sarežģītības. Viņš apgalvoja, ka desmit gadu moratorijs ne tikai kavēs atsevišķu štatu spēju inovatīvi un atbildīgi regulēt AI, bet arī sarežģīs vienotas nacionālas politikas izstrādi, kas saskaņota ar ātri mainīgo tehnisko un ētisko vidi. Bloķējot štatiem iespēju izveidot regulējošas struktūras, var nejauši kavēt vēl izklaiētāku un pārdomātāku pārvaldības modeļu attīstību, kas ir būtiski efektīvai AI uzraudzībai. Nevis pilnīgs aizliegums, Amodei iestājas par mērenu pieeju, kas balstās uz federālajiem pārredzamības standartiem. Šādi standartiem būtu jāpieprasa AI izstrādātājiem atklāt testēšanas metodes un risku mazināšanas stratēģijas, īpaši attiecībā uz nacionālo drošību. Šī pārredzamība mērķē nodrošināt, lai AI sistēmas tiek rūpīgi izvērtētas drošības un ētikas aspektiem pirms tās tiek ieviestas publiskajā vai jutīgajās jomās. Amodei uzsvēra, ka AI uzņēmumiem ir būtiska atbildība nodrošināt to modeļu drošību un uzticamību pirms publiskās izlaišanas.

Viņš norādīja, ka Anthropic, kopā ar OpenAI un Google DeepMind, brīvprātīgi pieņēmuši dažas pārredzamības prakses, kas saistītas ar iekšēri pētījumu, testēšanu un drošības novērtējumiem, apstiprinot apņemšanos veidot atbildīgu AI attīstību. Tomēr viņš atzina, ka brīvprātīgie pasākumi laika gaitā var kļūt nepietiekami, jo AI modeļi kļūst sarežģītāki un uzņēmumu intereses var mainīties, norādot, ka var būt nepieciešama formāla likumdošana, lai institucionalizētu pārredzamību un atbildību. Bez šādām likumībām uzņēmumu stimuls varētu nonākt pretrunā ar sabiedrības drošības prioritātēm, kas var novest pie neētiska AI izmantošanas. Diskusija par AI regulējumu pastiprinās strauji tehnoloģiski attīstoties, radot jaunus izaicinājumus politikas veidotājiem, meklējot līdzsvaru starp inovāciju veicināšanu un sabiedrības drošību. Republiku atbalstītie moratoriji cenšas novērst fragmentāras valsts līmeņa likumdošanas problēmas, kas varētu kavēt atbilstību un inovāciju, tomēr Amodei kritizē, ka vienotas pieejas riskē aizmirst AI nianses un sarežģītības. Viņa viedokļa rakstā tiek uzsvērta nepieciešamība pēc līdzsvarotas regulējošas struktūras, kas veicinātu inovāciju, vienlaikus pieprasot pārredzamību un drošības procedūras. Šāda pieeja ļautu izmantot AI priekšrocības, nezaudējot drošību vai ētikas principus, un uzsver, ka federāla, štatu, nozares un sabiedrības sadarbība ir būtiska, lai politikas būtu saskaņotas ar AI attīstības tempu. Šis jautājums atspoguļo plašāku politikas dilemmu visā pasaulē: risināt traucējošas tehnoloģijas, kas attīstās straujāk nekā likumdošana spēj reaģēt. Elastīgas regulas, kas papildinātas ar proaktīviem pārredzamības noteikumiem, varētu būt cerību pilns ceļa virziens uz priekšu. Kopsavilkumā Dario Amodei uzsver AI pārvaldības sarežģītību, aicinot politikas veidotājus pārskatīt pilnīgos aizliegumus, kas varētu kavēt būtiskas regulējošas inovācijas. Iestājoties par federāli noteiktiem pārredzamības un atbildības standartiem AI izstrādātājiem, viņa pozīcija cenšas veidot drošāku, uzticamus AI vidi, kas līdzsvaro tehnoloģisko progresu ar sabiedrības labklājību.