Kā blokķēdes tehnoloģija strauji attīstās, tās ietekme uz vidi ir kļuvusi par globālu bažas jautājumu. Blokķēde — decentralizētais žurnālu sistēma, kas atbalsta kriptovalūtas un dažādas digitālās lietojumprogrammas — tieši galvenokārt ir atkarīga no sarežģītiem aprēķinu procesiem ieguvei un darījumu apstiprināšanai. Šie procesi prasa ievērojamu enerģijas daudzumu, bieži iegūtu no neizsīkstošajiem resursiem, tādējādi palielinot apziņu par blokķēdes darbību ekoloģisko ietekmi. Enerģijas patēriņš, kas saistīts ar blokķēdes ieguvi un darījumiem, ir izraisījis plašu diskusiju starp ekspertiem, vides aizstāvjiem un industrijas dalībniekiem. Kriptovalūtu, piemēram, Bitcoin, ieguve ietver sarežģītu kriptogrāfisko uzdevumu risināšanu ar procesiem, ko sauc par darba pierādījumu (proof-of-work), kas prasa milzīgu aprēķinu jaudu un līdz ar to arī lielu elektroenerģijas patēriņu. Ar blokķēdes popularitātes un pieņemšanas pieaugumu kopējais nepieciešamais enerģijas daudzums arī palielinās, radot bažas par ilgtspēju un plašākām vides sekām. Līdz ar to blokķēdes kopiena un pētnieki meklē ilgtspējīgākas prakses un energoefektīvākus konsensa mehānismus. Konsensa mehānismi ir protokoli, kas ļauj tīkla dalībniekiem vienoties par darījumu derīgumu un blokķēdes stāvokli. Lai gan tradicionālie darba pierādījuma mehānismi ir droši un uzticami, tie ir enerģijas ietilpīgi.

Alternatīvi mehānismi, piemēram, likmju pierādījums (proof-of-stake), pilnvarotu likmju pierādījums (delegated proof-of-stake) un praktiskā Bizantīnas kļūdu tolerances mehānika (practical Byzantine fault tolerance), ievērojami samazina enerģijas patēriņu, mainot veidu, kā tiek sasniegts konsenss, nezaudējot drošību. Turklāt tiek veikti pasākumi, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu blokķēdes ieguves operācijās. Initiatīvas aicina izmantot saules, vēja un hidroelektrostacijas enerģiju, lai samazinātu ieguves oglekļa nospiedumu. Tiek izpētītas arī inovatīvas iespējas, piemēram, ārā novietotas ieguves iekārtas un enerģijas recirkulācijas metodes, kas uzlabo efektivitāti un samazina vides bojājumus. Dalībnieki — izstrādātāji, investori, politikas veidotāji un vides grupas — aicina pēc risinājumiem, kas apvieno tehnoloģisko attīstību ar vides atbildību. Regulatori sāk izstrādāt normatīvos regulējumus, kas veicina ilgtspējīgas blokķēdes prakses un caurredzamību enerģijas patēriņa un oglekļa emisiju jomā. Sabiedrības izpratne arī pieaug, un patērētāji arvien vairāk pievērš uzmanību tehnoloģiju ietekmei uz vidi, ko atspoguļo pieprasījuma pieaugums pēc zaļākām blokķēdes precēm un pakalpojumiem. Uzņēmumi ir motivēti pieņemt ekoloģiskas metodes un atklāti runāt par savu ilgtspējības politiku. Nākotnē blokķēdes tehnoloģijas attīstība norāda uz cerīgu inovāciju un vides apziņas integrāciju. Koncentrējoties uz energoefektīvu konsensa mehānismu attīstību, atjaunojamās enerģijas izmantošanu un plašākām normatīvajām regulām, blokķēdes nozare var palīdzēt veidot ilgtspējīgāku digitālo nākotni. Sasniegt līdzsvaru starp tehnoloģisko progresu un ekoloģisko atbildību ir lielas izaicinājums, taču tā sniedz daudz iespēju sadarbībai un pozitīvām pārmaiņām tuvākajā nākotnē.