Inovatīvs brīdis, kurā sztucīgā intelekta integrācija tiek ieviesta tiesas procesos, ir noticis ar Džēbrila Pelkija ģimenes piedalīšanos, U. S. armijas veterāna, kura bojāeju 2021. gadā izraisīja ceļu dusmu incidents, izmantojot AI ģenerētu video tiesas sprieduma vai sabiedriskās tiesas tiesas sēdē 2025. gada 1. maijā Maricopa pašvaldības Augstākās tiesas zālē Arizonā. Šis nebijušais notikums tajā laikā iekļāva ļoti reālistisku digitālo atraitņa Pelkija avatāru, kurš devās uz skaidru ziņojumu savam notiesātajam slepkavam, mēģinot attēlot Pelkija emocionālo stāvokli un iedomāties, kā viņš personīgi būtu uzrunājis tiesu. AI avatāru radīja pēc Pelkija māsas Stēcijas Velses vadības, kuras vēlējās izteikt dziļu zaudējumu, ko viņu ģimene piedzīvoja. Izmantojot tehnoloģisko ekspertīzi, viņi izstrādāja dzīvu un empātisku digitālo reprezentāciju, lai uzsvērtu cilvēcisko aspektu tiesvedībā. Velse norādīja, ka AI ziņojums pārraidīja emocionālas nianses, kuras viņas paša vārdi nevarētu izteikt tik publiskā un būtiskā brīdī. Lai gan AI video netika oficiāli uzskatīts par liecību, tas tika izmantots sprieduma pasludināšanas laikā, izraisot plašu diskusiju par generatīvās AI aizvien pieaugošo lomu tiesas procesos.

Aizstāvētājs, Gabrjēls Pauls Horcasitas – atzīts par slepkavības un apdraudējuma apsūdzībām saistībā ar incidentu – saņēma 10, 5 gadu ieslodzījumu. Šī AI izmantošana uzsvēra pieaugošo tendenci, kur tehnoloģijas kļūst par daļu no juridiskajiem procesiem, potenciāli mainot to, kā tiesas iesaistās emocionālās naratīvās un cietušo uzrādīšanas paziņojumos. Tomēr, AI ģenerētā tiesas prāvas prezentācija izraisīja dažādas reakcijas no juridiskās kopienas. Eksperti pauda bažas par ētiskām un procedurālām ietekmēm. Tiesību profesors Harijs Surdens – eksperts likuma un tehnoloģijas jomā – brīdināja par piemērotiem AI simulāciju ierobežojumiem līdzsvarā ar taisnīgumu, uzsverot riskus, piemēram, to spēcīgo emocionālo ietekmi uz tiesas locekļiem un tiesnešiem, kas var izraisīt aizspriedumus vai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, pārsniedzot tradicionālo pierādījumu standartus. Viņš uzsvēra, ka šādi ziņojumi ir ārpus pašreizējām likumdošanas liecināšanas normām, un aicināja izstrādāt skaidras regulas AI izmantošanai tiesas procesos. Pelkiju ģimenes iniciatīva ir piemērs AI dvēselei, kas pastāv tiesas procesos: piedāvājot inovatīvus veidus, kā padarīt tiesas lietas cilvēcīgākas un dot cietušajiem balsi, taču raisot ētiskas dilemmas par taisnīgumu, objektivitāti un iespējamu manipulāciju. Laika gaitā AI attīstība dažādās nozarēs prasa rūpīgu līdzsvarošanu starp inovāciju un taisnīgas tiesu sistēmas principiem un ievērošanu. Šis gadījums ir svarīgs piemērs, kur AI emocionālais efekts apvienojas ar sarežģītiem izaicinājumiem. Tas ir iesācis plašākas diskusijas starp juridiskajiem profesionāļiem, tehnoloģiju speciālistiem, likumdevējiem un sabiedrību par atbildīgu AI tehnoloģiju integrāciju tiesas sistēmā, lai nodrošinātu, ka tehnoloģijas papildina, nevis vājina, tiesības un ētiku. Pelkija ģimenes pieredze un tiesas rīcība uzsver steidzamu nepieciešamību pēc regulāras pārskatīšanas un jaunu likumu ieviešanas, kas koncentrējas uz AI nodrošinātu rīku reglamentēšanu tiesas procesos, kā arī gatavošanās nākotnes lietām, kur šādas tehnoloģijas spēlēs nozīmīgu lomu. Ar AI attīstību mainīsies arī sarunas par tās lomu taisnīguma meklēšanā.