Kevins Mandija, labi pazīstamās kiberdrošības uzņēmuma Mandiant dibinātājs, ir izteicis nopietnu brīdinājumu par nākotnes kiberdraudiem. Viņš paredz, ka nākamajā gadā varētu kļūt reālas AI vadītas kiberuzbrukumu iespējas. Mandija skaidro, ka tādi uzbrukumi radītu lielas grūtības kiberdrošības ekspertiem, jo uzbrucēji varētu izmantot AI rīkus, lai veiktu sarežģītas ievainojamības ar nelielu iespēju tās atklāt vai izsekot. Ideja par AI spēkiem vadītiem kiberdraudiem ir satraukusi drošības kopienu jau gadiem, taču straujais progress un plaša ģeneratīvās AI tehnoloģiju izmantošana ir būtiski pastiprinājusi šīs bažas. Ģeneratīvās AI sistēmas var radīt oriģinālu saturu, piemēram, tekstus, attēlus un sarežģītas skriptus, kurus varētu izmantot elastīgāku un pielāgojamu kiberuzbrukumu veikšanai. Mandija uzsver, ka vislielākais šādu AI vadītu uzbrukumu avots, visticamāk, ir kriminālas organizācijas, nevis valsts. Šī atšķirība ir nozīmīga, jo noziegumu grupas, bieži motivētas ar finansiālu labumu, tendētas ātri pieņemt jaunas tehnoloģijas nelikumīgai izmantošanai, kamēr valsts ir galvenokārt ar stratēģiskiem vai politiskiem mērķiem. Interesanti, ka Mandija norāda, ka izcilie AI modeļi no tādām kompānijām kā OpenAI un Anthropic, visticamāk, netiks tieši ļaunprātīgi izmantoti, jo tiem ir ieviesti pasargājošie mehānismi un ierobežojumi, kas paredzēti, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr kiberdrošības vide joprojām ir apdraudēta, jo pastāv mazāk regulēti vai atvērtā koda AI rīki, kurus varētu izmantot draudi. Atbalstot šo viedokli, cienījamais kiberdrošības eksperts no Sophos, Česters Viznēji-Ski, piekrīt, ka, lai gan uzbrucēji jau varētu būt tehniski gatavi izmantot AI uzbrukumos, motivācija to darīt vēl ir ierobežota. Šo atturību varētu sekmēt arī grūtības integrēt AI esošajos uzbrukuma veidos un zināšanu trūkums noziegumu pasaulē, lai efektīvi izmantotu šādu progresīvu tehnoloģiju. Lai ilustrētu, kā cyberzogs attīstās kopā ar tehnoloģijām, Mandija atsaucas uz 2001.

gada vērienīgu gadījumu, kad Krievijas hakeri automātizēja interneta krāpniecības shēmas, būtiski palielinot savas nelegālās darbības apjomu un efektivitāti. Šis piemērs parāda, kā kibernoziedznieki vēsturē ir pielāgojuši jaunās tehnoloģijas, lai uzlabotu savas operācijas, un ir līdzīgas cerības, ka AI sekos līdzīgai attīstībai. Neskatoties uz šiem jaunajiem draudiem, kiberdrošības speciālisti izrāda piesardzīgu optimismu par AI potenciālu uzlabot aizsardzības pasākumus. Tās pašas tehnoloģijas, kuras varētu tikt izmantotas kā ieroči, tiek arī izmantotas, lai uzlabotu draudu noteikšanu, automatizētu reakcijas un stiprinātu tīklu infrastruktūru. AI spēja ātri analizēt lielu datu apjomu un atpazīt anomālijas piedāvā cerīgus risinājumus uzbrukumu prognozēšanai un to ietekmes mazināšanai. Kopumā kiberdrošības joma atrodas kritiskā brīdī, kad AI funkcijas ir gan kā nopietns drauds, gan kā spēcīgs instruments. Brīdinājumi no tādu līderu kā Kevina Mandijas ir steidzami aicinājumi organizācijām un valdībām aktīvi ieguldīt AI vadītās drošības risinājumos, vienlaikus palikt uzmanīgiem pret arvien sarežģītākiem kiberdraudiem. Tā kā AI turpina attīstīties, arī stratēģijām tā novēršanai jāattīstās, lai nodrošinātu drošāku digitālo vidi ikvienam.