Ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI), īpaši čatboti un MI vadītas kopsavilkumu rīki, piemēram, Google AI Overviews, straujā izaugsme ir būtiski pārveidojusi tradicionālo publicēšanu un žurnālistiku. Šīs tehnoloģijas ģenerē kodolīgas ziņu un dažādu citu satura apkopojošas kopsavilkumus, ļaujot lietotājiem ātri piekļūt informācijai, nemainoties uz oriģinālajiem izdevējiem. Sekas tam ir ievērojami, jo daudzām ziņu vietnēm ir samazinājies apmeklētāju skaits par vairāk nekā 34%, tieši apdraudot izdevēju galvenos ienākumu avotus — reklāmu un abonementus. Šis process ir radījis būtiskas finanšu grūtības mediju izdevējiem, kas ir atkarīgi no meklētājprogrammu trafika, kā resultātā bieži notiek darba vietu samazināšana redakcijās un tradicionālās žurnālistikas nozīmes samazināšanās, jo AI risinājumi ieņem arvien lielāku vietu. Izdevēji ir skeptiski pret MI uzņēmumu apgalvojumiem, ka to rīki nodrošina kvalitatīvāku trolejbusu un plašāku informācijas pieejamību, norādot uz trūkumu ticamos pierādījumos. Lai cīnītos ar šīm problēmām un aizsargātu savu intelektuālo īpašumu, mediji ir iesnieguši vairāk nekā divpadsmit tiesu lietas pret AI firmām par autortiesību aizsargāta satura nelikumīgu izmantošanu un ir noslēguši vairāk nekā septiņdesmit licences līgumus, lai legalizētu tā izmantošanu un gūtu ar to saistīto peļņu. Tomēr šie līgumi bieži sniedz mazākus finansiālus ieguvumus un pavājinātu pārrunu spēku, uzsverot arvien pieaugošo tehnoloģiju uzņēmumu dominanci. Vairāki sarežģījumi ir saistīti ar AI izstrādātāju izmantošanu “godīgas lietošanas” (fair use) doktrīnas, ļaujot iekļaut autortiesību aizsargātu saturu mācību datu kopās bez tiešas atļaujas. Neskaidrais juridiskais ietvars par “godīgas lietošanas” robežām MI jomā padara grūtāk aizstāvēt izdevēju tiesības efektīvi.

Šī juridiskā nenoteiktība palielina risku, ka bez ilgtspējīgiem ienākumu modeļiem, kas atlīdzina ziņu organizācijām, investigatīvā žurnālistika un augsta līmeņa ziņošana var dramatiski samazināties, vājinot žurnālistikas būtisko lomu sabiedrības informēšanā, atbildības nodrošināšanā un demokrātijas procesu stiprināšanā. Neskatoties uz AI līderu apņēmību nodrošināt nākotnē taisnīgu atalgojumu satura veidotājiem, pašreizējās industrijas prakses atspoguļo minimālas pūles, lai godīgi atlīdzinātu oriģinālos žurnālistus un radošos veidotājus. Tas atbilst plašākam tehnoloģiju nozares modelim, kur inovācijas pārkārto un traucē jau pastāvošās institūcijas un biznesa modeļus, bieži vien nevēlamā veidā ietekmējot tradicionālos interesentus. Šī ietekme ir daudz plašāka par ekonomiku — tā iezīmē ir būtisku pārmaiņu veidā, kā tiek radīta, koplietota un patērēta informācija. Ar AI attīstību draudi, ka izdevēji var kļūt lieki, kļūst arvien acīmredzamāki, atstājot žurnālistus priekšā ar neskaidru nākotni, kas prasa jaunas adaptācijas un spēju izturēt grūtības. Kopsavilkumā, lai arī ģeneratīvais MI piedāvā ievērojamas iespējas un potenciālu informācijas pieejamības uzlabošanā, tā pašreizējais iedarbības līmenis uz žurnālistiku ir ļoti satraucošs. Straujš samazinājums izdevēju vietņu apmeklētībā, ienākumu kritums, juridiskas konflikti un nelikumīga autortiesību materiālu izmantošana bez pienācīgas atlīdzības kopumā apdraud preses dzīvotspēju. Bez koordinētiem centieniem izveidot taisnīgus ietvarus saturu izmantošanai un atlīdzībai, žurnālistikas būtiskā sabiedriskā loma var tikt iznīcināta, kas ieviesīs būtiskas sekas sabiedrības zināšanām un demokrātiskajai funkcionēšanai.