Izplatītais pārpratums par mākslīgo intelektu (MI), īpaši lielajiem valodu modeļiem (LVM) kā ChatGPT, ir ar nozīmīgām sekām, kas prasa rūpīgu izvērtējumu. Regulāri šķiet, ka MI ir sasniedzis cilvēka līmeņa inteliģenci, emocijas vai apziņu, taču patiesībā šīs sistēmas ir tikai statistiskas prognozes, kuras balstās uz milzīgiem datu apjomiem. Neskatoties uz straujo attīstību, sabiedrības izpratne bieži maldās, lielā mērā pateicoties komerciālajai mārketinga lobijai, kas mēģina padarīt MI pievilcīgāku un cilvēcīgāku. Vēsturiski jaunas tehnoloģijas saņēmušas skeptisku un maldinošu juridisonu, un tas ir turpinājies arī ar MI, kas papildus ir sarežģītāk interpretējams, jo šīs sistēmas darbojas balstoties uz statistiku, nevis patiesu sapratni. LVM nepieder dzīvība, emocijas vai pašapziņa; tie vienkārši apstrādā un prognozē tekstus, analizējot plašus datu kopumus. Šo svarīgo atšķirību bieži noliedz vai neievēro publiskajā diskusijā. Autori Karen Hao, Emily M. Bender un Alex Hanna kritiski analizē dažādas MI uzņēmumu — īpaši OpenAI — praktikas, uzsverot, kā uzņēmumi mēģina dzīvotpadarīt MI ar emocijām un inteliģenci pārspīlējot, lai uzlabotu mārketingu. Šādas pieejas rada maldīgu priekšstatu, ka MI ir patiesi patstāvīga un apziņas pilna. Šīs maldīšanas ir arī psiholoģiski ietekmīgas. Daži lietotāji attīsta ilūzijas par MI apziņu vai garīgo nozīmi, kas var negatīvi ietekmēt viņu uzvedību un uztveri. Emocionālas attiecības ar MI — vai tās būtu terapeitiskas vai vienkārši izklaides nolūkā — atspoguļo sarežģīto cilvēka psiholoģijas un tehnoloģijas mijiedarbību. AI arvien vairāk iekļaujas tradicionāli cilvēka jomās — piemēram, terapijā, draudzībā un iepazīšanās procesos — Virgo Silicon Valley mēģinājumi digitalizēt sociālās mijiedarbības.

Lai arī MI sniedz ērtības un atbalstu, tas draud aizstāt patiesas cilvēka saiknes ar mākslīgām, kas var novest pie sociālas izolācijas un kopējā labklājības samazināšanās. Turklāt MI izstrāde ir ļoti atkarīga no cilvēka darba, bieži nenovērtētās un zemākas kvalitātes — piemēram, satura moderēšanas un datu atlases — darbs, kas tiek veikts nelabvēlīgos apstākļos un ar minimālu atlīdzību. Šāda darba ekspluatācija raisa ētiskas dilemas par patiesajām izmaksām un korporatīvo atbildību. Lai gan sabiedrības skepse pret MI ir spēcīga, tas kalpo kā pamats, lai veicinātu izglītību un atbildīgu tehnoloģiju lietošanu. Palielināta izpratne palīdz veidot kritisku attieksmi un samazina kaitīgos efektus. Galīgajā analīzē tas ir aicinājums uz reālistisku un skaidru novērtējumu par MI spējām un ierobežojumiem. Atzīt, ka LVM nesasniedz patiesu intelektu vai emocionālo apziņu, ir būtiski, lai novērstu sabiedrības kaitīgas maldus un pārpratumus. Ar labāku izglītību, caurspīdīgāku uzņēmumu komunikāciju un ētisku attīstību sabiedrība var izmantot MI sniegtās priekšrocības, samazinot riskus un kaitējumu. Secinājumā, MI tehnoloģijas kā LVM ir spēcīgas, bet būtībā statistiskas rīki bez apziņas vai emocionālās apziņas. Lielais antropomorfisms un mārketinga naratīvi veido bīstamas maldus izplatīšanu, kas ietekmē cilvēku psiholoģiju, sociālās attiecības un darba apstākļus. Precīra izpratne un atbildīga MI izmantošana ir nepieciešama, lai efektīvi pārvaldītu tā izpausmes un maksimizētu ieguvumu, Samazinot kaitējošo efektu. Turpinot diskusiju parādīšanu ekspertu, uzņēmumu un sabiedrības līmenī, ir jāuzsver caurspīdīgums, ētika un izglītība, lai nodrošinātu, ka MI kalpo cilvēces labumam.