Dario Amodei, Anthropic valdes, nozīmīgas mākslīgā intelekta uzņēmuma vadītājs, sniedzis nopietnu brīdinājumu par iespējamiem ātras AI attīstības sekām. Viņš prognozē gaidāmo “balto kollāru asiņu lietu”, kad arvien attīstītākas AI sistēmas sāks aizstāt cilvēku darbiniekus daudzās profesionālajās nozarēs. Šīs bažas parādās paralēli ar spēcīgu AI rīku, piemēram, Anthropic jauno chatbotu Claude 4, ieviešanu, kas pēc spējas vai pat pārspēj cilvēku ar sarežģītiem uzdevumiem, tādiem kā kodēšana, juridiska analīze un medicīniska interpretācija. Amodei piesargās tieši laikā, kad AI attīstās nebijušā tempā un rada būtiskas izaicinājumus darba tirgum, īpaši balto kolāru speciālistiem. Viņš norāda, ka uzņēmumi ātri atpazīs ekonomiskās priekšrocības, aizvietojot dārgus cilvēku darbiniekus ar efektīviem, uzticamiem AI risinājumiem, iespējams, apturot jaunu darbā pieņemšanu un izraisot plašas atlaišanas nozarēs, kurās tradicionāli nodarbojas ar analītisku un kognitīvu darbu. Atzīstot AI pārveidošo potenciālu un ieguvumus, Amodei uzsver steidzamās vajadzības pēc proaktīvām valstiskām un industrijas vadītāju rīcībām, lai risinātu ar to saistītos sociālos un ekonomiskos traucējumus. Viņš brīdina, ka neregulēta AI vadīta automatizācija var pasliktināt ekonomisko nestabilitāti, padziļināt sociālās nevienlīdzības un apdraudēt demokrātiskās institūcijas, radot lielu bez darba palikušo cilvēku skaitu. Bez atbilstošiem pasākumiem AI radītie zaudējumi var palielināt sociālo spriedzi un samazināt ekonomisko mobilitāti skartajiem darbiniekiem. Neskatoties uz šo problēmu nopietnību, politiskās reakcijas ir ierobežotas. Iepriekšējais prezidents Donalds Tramps galvenokārt ir klusējis par AI ietekmi uz darbaspēku. Tomēr ietekmīgi politiķi, kā piemēram bijušais Trampa padomnieks Stīvs Bānons, ir paredzējuši, ka līdz 2028.

gadam AI saistītās darba vietu zaudēšanas kļūs par galveno politisko jautājumu, jo automatizācijas ietekme kļūs acīmredzamāka starp darbiniekiem. Lai risinātu šos izaicinājumus, Amodei piedāvā inovācijas, piemēram, “žetona nodokli” par AI lietošanu. Tas būtu nodoklis par AI radītiem aprēķiniem vai līdzdalību, kas radītu ieņēmumus, ko varētu pārdalīt, lai mazinātu darbaspēka zaudēšanu un samazinātu ekonomisko nevienlīdzību. Mērķis ir sabalansēt AI ieguvumus ar atbalstu zaudējušajiem darbiniekiem un veicināt taisnīgus ekonomiskos rezultātus sabiedrībā. Amodei uzsver, ka AI izstrādes apturēšana nav reālistiska vai vēlama, ņemot vērā tās ievērojamos ieguvumus. Tā vietā viņš iestājas par AI attīstības stratētisku vadību, lai veidotos taisnīgākas sociālas un ekonomiskas iespējas. Atbildīga politikas un kopīgas industrijas sadarbības ceļā viņš uzskata, ka AI spējas var tikt izmantotas, ierobežojot tā traucējošo ietekmi uz nodarbinātību. Kopumā Dario Amodei skarbi brīdina, ka tas ir steidzams signs politikas veidotājiem, uzņēmēju vadītājiem un sabiedrībai, jārisina AI vadīta automatizācija. Jo vairāk AI uzņemas balto kolāru pienākumus, jo būtiskāk ir ieviest proaktīvas pasākumus — regulējuma izstrādi, ekonomisko atbalstu un iekļaujošu dialogu —, lai pārvaldītu šo pāreju un aizsargātu darba ņēmēju dzīves. Nākotnes darba vide aiz AI spēkiem būs atkarīga no laicīgām lēmumu pieņemšanām šodien, kas nodrošinās tehnoloģiju plašu labuma vairošanu, nevis masveida zaudējumus un ekonomisko sašķeltību.